Svētais Jānis Bosko
31.janvāris (piemiņas diena)
Sv. Jānis Bosko piedzima 1815. gadā Pjemontes ciemā Turīnas tuvumā. Jāņa vecāki bija trūcīgi, un jau divu gadu vecumā nomiraviņa tēvs. Zinātkārais zēns bija spiests pelnīt iztiku kā gans, kalps un akrobāts. Beidzot 1841. gadā viņš kļuva par priesteri. Jāņa Bosko aicinājums bija darbs ar nabadzīgajiem ielu bērniem. Vispirms viņš tos pulcināja svētdienās uz rotaļām un stundām, kuru laikā mācīja tiem katehismu un skaidroja Svētās Mises upuri. Jānis saprata, ka ar svētdienas mācībām vien nepietiek un nopirka šķūni bērnu patversmes ierīkošanai. Tas bija sākums 1846. gadā dibinātajai kongregācijai, kuras brāļus par godu tās debesu aizbildnim svētajam Franciskam no Sales vēlāk sāka dēvēt par salēziešiem. Ar visu sirdi Jānis Bosko un pārējie kongregācijas brāļi nodevās bērnu un jauniešu audzināšanai, lietojot pavisam jaunas metodes. Viņi uzskatīja, ka audzinātājam ir jābūt nevis uzraugam, bet draugam, tēvam un brālim saviem skolniekiem. Pats nācis no nabadzīgas ģimenes, Jānis Bosko spēja pabarot, mācīt un dāvāt darbu tūkstošiem bezpajumtnieku zēnu. Šim mērķim viņš panāca vairāku skolu, darbnīcu un pat baznīcu celtniecību. 1872. gadā Jānis Bosko nodibināja Marijas meitu kongregāciju sievietēm, kas nodarbojās ar meiteņu audzināšanu.
Jānis Bosko mira 1888. gadā, un jau 1934. gadā pāvests Pijs XI viņu pasludināja par svēto. Šodien Jāņa Bosko kaps salēziešu baznīcā Turīnā ir pazīstama svētceļojumu vieta.
Veltīšanās sv. Jānim Bosko
Svētais Jāni Bosko, jauniešu Tēvs un Audzinātāj, paklausīgs Svētā Gara iedvesmām un atvērts uz sava laika aktuālajām vajadzībām, Tu vienmēr esi bijis jauniešiem – īpaši tiem neaizsargātajiem un nabadzīgajiem – Dieva mīlestības un gādības zīme.
Esi mūsu vadītājs šajā garīgās draudzības ceļā ar Kungu Jēzu, lai mēs varētu Viņā un Viņa svētajā Evanģēlijā atklāt savas dzīves nozīmi un patiesās laimes avotu.
Palīdzi mums ar degsmi atbildēt aicinājumam, kuru mēs katrs saņēmām no Dieva, lai ikdienas dzīvē mēs veicinātu savstarpēju vienotību un – kopā ar visu Baznīcu – ar entuziasmu veicinātu mīlestības civilizācijas nostiprināšanos.
Izlūdz mums izturības žēlastību kristīgās dzīves aizvien dziļākā izdzīvošanā saskaņā ar Kalna Svētībām un dari, lai Marijas, Kristīgo Palīdzības, vadīti un atbalstīti, mēs kādreiz varētu Tevi sasniegt lielajā visu Svēto ģimenē debesīs. Amen.
(Apstiprinājis V. E. Rīgas arhibīskaps metropolīts Z. Stankevičs 2018. gada 4. martā”).
Kyrie, eleison!
Christe, eleison!
Kyrie, eleison!
Kristu, klausi mūs!
Kristu, uzklausi mūs!
Dievs Tēvs no debesīm, apžēlojies par mums!
Dievs Dēls, pasaules Pestītāj, apžēlojies par mums!
Dievs Svētais Gars, apžēlojies par mums!
Svētā Trīsvienība, viens vienīgs Dievs, apžēlojies par mums!
Svētais Jāni Bosko, lūdz par mums!
Kristus – jauniešu Drauga – dzīvais attēls, …..
Marijas, Kristīgo Palīdzības, mīļotais dēls, …..
Jēzus mīļotā mācekļa uzticīgais sekotāj, …..
Dieva izvēlētais gans dažādām jauniešu grupām, …..
Visgudrākās Jaunavas nesalīdzināmais māceklis audzināšanas darbā, …..
Dedzības pilnais apustuli dvēseļu pestīšanas darbā, …..
Jauniešu svētais vadītāj, …..
Audzinātāju un skolotāju paraugs, …..
Jauniešu audzināšanai un pestīšanai domāto kongregāciju dibinātāj, …..
Bāreņu un atstāto tēvs, …..
Priesteri pēc Jēzus Sirds parauga, …..
Materiālo un garīgo Dieva svētnīcu būvētāj, …..
Dedzīgais Evaņģēlija sludinātāj, …..
Dieva bijības lielais Mācītāj, …..
Jebkura ļaunuma un grēka beznosacījumu apkarotāj, …..
Marijas, Kristīgo Palīdzības, spēka un labestības entuziasma pilnais slavinātāj, …..
Dieva neaptveramās Apredzības apustuli, …..
Nenogurstošais dvēseļu vadītāj Gandarīšanas sakramentā, …..
Bieži pieņemtās svētās Komūnijas apustuli, …..
Bezbailīgais cīnītāj maldu mācību apkarošanā, …..
Katoļticības aizsargātāj ar dzīvo un drukāto vārdu, …..
Apbrīnojamais un dedzīgais misiju darba veicinātāj, …..
Laju apustulāta vadītāj, …..
Izcilais brīnumdarītāj un pravieti, …..
Goda pilnais palīdzētāj katrā vajadzībā, …..
Nesalīdzināmais padomdevēj un mierinātāj, …..
Visu cilvēku un jauniešu uzticīgais draugs, …..
Spēcīgais aizbildni pie Dieva troņa, …..
Lūdz par mums, svētais Jāni Bosko!
Lai mēs Kristus apsolījumu cienīgi topam!
Lūgsimies. Dievs, Tu aicināji svēto Jāni Bosko jauniešiem būt par tēvu un audzinātāju, saskaņā ar Tavu gribu un ar Jaunavas Marijas palīdzību viņš dibināja Baznīcā jaunas kongregācijas, dari, lai mēs, būdami tās pašas mīlestības uguns aizdedzināti, varētu iegūt Tev jaunas dvēseles un kalpot vienīgi Tev. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.
SEPTIŅI Jāņa Bosko padomi BĒRNU AUDZINĀŠANĀ
Dons Bosko visu savu dzīvi veltīja jaunu, dumpīgu puiku formācijai. Viņš pieņēma simtiem jauniešu no nelabvēlīgām ģimenēm, izglītojot viņus un visu savu enerģiju ieguldot tajā, lai šie puikas kļūtu par goda vīriem, kuri kalpotu lielākam sabiedrības labumam.
Tā kā viņa centieni auga plašumā, Jānim Bosko bija vajadzīga citu cilvēku palīdzība. Tas nozīmēja arī jaunu skolotāju sagatavošanu.
Savās vēstulēs skolotājiem Jānis Bosko detalizēti izklāsta audzināšanas ‘Preventīvo sistēmu’, kas tiecas noskaņot “skolniekus paklausīt nevis aiz bailēm vai piespiešanas, bet gan aiz pārliecības. Šajā sistēmā jāizslēdz jebkāda spēka lietošana. Tā vietā ikvienas darbības dzinulim jābūt žēlsirdībai.”
Te būs 7 padomi, ko svētais Jānis Bosko devis saviem skolotājiem un kas vēl aizvien ir aktuāli mūsdienās, un kas var palīdzēt nogurušajiem vecākiem vai skolotājiem vadīt bērnus tikumības ceļā:
1) Sodam būtu jābūt galējam līdzeklim
Cik bieži manā lielajā audzinātāja pieredzē nācies to atskārst! Nešaubīgi, desmitreiz vieglāk ir zaudēt pacietību un piedraudēt puikam, nekā sevi kontrolēt un pārliecināt viņu. Nav šaubu, ka arī mūsu lepnumam daudzreiz patīkamāk ir sodīt tos, kuri pretojas mums, nekā pacietīgi panest viņus ar nelokāmu laipnību. Svētais Pāvils bieži vaimanāja par to, ka daži konvertīti pārāk ātri atgriezušies atpakaļ pie saviem senajiem paradumiem, tomēr viņš pacietībā panesa to tik aizrautīgi, ka tas bija apbrīnojami. Tāda veida pacietība mums vajadzīga darbā ar jaunatni.
2) Audzinātājam jācenšas, lai audzēkņi viņu mīl, ja viņš vēlas iemantot viņu respektu.
Kad viņam tas būs izdevies, tad kā labvēlības zīme kalpos soda atlaišana, kas audzēkņu starpā no jauna iekvēlinās savstarpēju sacensību, atjaunos drosmi un nekad nepazemos.
Katram audzinātājam jācenšas būt mīlamam, ja viņš vēlas, lai no viņa baidās. Viņš šo izcilību sasniegs, ja skaidri pateiks vārdos, un vēl jo vairāk savos darbos, ka visas viņa rūpes un gādība ir vērstas tikai uz viņa audzēkņu garīgo un laicīgo labklājību.
3) Izņemot ļoti retus gadījumus, sodus un rājienus nevajadzētu izteikt publiski, bet gan privāti, aiz slēgtām durvīm un savrup no citiem.
Mums vajadzētu viņiem norādīt uz kļūdām tēva pacietībā. Nekad, cik vien tas iespējams, nerāt publiski citu acu priekšā, bet privāti, vai kā saka – in camera caritatis* – nost no citu acīm. Vienīgi gadījumos, kad jānovērš vai jāizlīdzina nopietns skandāls, es pieļauju publiskus rājienus vai sodīšanas.
4) Kādu jebkādā veidā sist, likt tupēt uz ceļiem mokošā pozā, raut aiz ausīm – šie un citi līdzīgi soda veidi pilnīgi jāizslēdz.
Likums to aizliedz, un šādi sodi stipri aizkaitina puikas un pazemina audzinātāja reputāciju.
5) Audzinātājam jāpārredz, vai disciplīnas noteikumi ar atlīdzībām un sodiem ir savstarpēji saistīti un tie ir darīti zināmi skolniekiem; tā, lai neviens nevar attaisnoties ar to, ka nav zinājis, kas ir atļauts vai aizliegts.
(Citiem vārdiem sakot, bērniem ir nepieciešamas robežas un labi jāievēro tās. Darot kaut ko uz labu laimi, neviens nejūtas droši un vienmēr cietīs neveiksmi.)
6) Esiet prasīgi, kad tas ir pienākuma jautājums, nelokāmi, tiecoties uz labo, drosmīgi ļaunā novēršanā, bet vienmēr lēnprātīgi un apdomīgi. Es galvoju, ka īsti panākumi var rasties vienīgi no pacietības.
Nepacietība skolniekos iedveš tikai riebumu, un labāko starpā izplata neapmierinātību. Ilgā pieredze man mācījusi, ka pacietība ir vienīgais līdzeklis, pat pašos ļaunākajos nepaklausības un uztveres trūkuma gadījumos puiku starpā. Dažreiz, negūstot panākumus pēc daudziem pacietīgiem pūliņiem, es uzskatīju par nepieciešamu ķerties pie bargiem pasākumiem. Tomēr ar tiem nekad neizdevās jebko sasniegt, un beigās es nonācu pie tā, ka žēlsirdība beidzot triumfēja tur, kur bardzība cieta zaudējumu. Žēlsirdība ir panaceja, lai arī tai bieži var būt lēna ārstnieciskā iedarbība.
7) Lai būtu īsti tēvi, darbojoties ar jauniešiem, mēs nedrīkstam pieļaut, ka dusmas aizēno mūsu savaldību.
Ja laiku pa laikam tiekam pārsteigti nesagatavoti, ļaujiet mūsu prāta gaišajam rāmumam nekavējoties izklīdzināt nepacietības mākoņus. Paškontrolei jāvalda pār visu mūsu ķermeni – mūsu prātu, mūsu sirdi, mūsu lūpām. Kad kāds pie kaut kā ir vainīgs, uzmodiniet līdzjūtību savā sirdī un lolojiet cerību par viņu savā prātā; tad jūsu norāšana dos viņam labumu.
Atsevišķos grūtos brīžos pazemīga lūgšana Dievam ir daudz vairāk noderīga, nekā niknu dusmu izvirdums. Jūsu audzēkņi pilnīgi noteikti negūs nekādu labumu no jūsu nepacietības, un jūs nebūsiet pamācījuši nevienu, kas jūs tādu būs redzējis.
* red.: – lat.val. “mīlestības istabā” jeb pārnestā nozīmē “atsevišķā telpā”, “vietā, kur neviens cits neredz” vai “tikai starp mums”, kas nozīmē izteikt draudzīgus pārmetumus, runājot privāti, personiski.