Baznīcas svētku dienas

Neskaitot svētdienas, liturģiskajā gadā ir vēl 10 svētku dienas, kurās jāpiedalās Svētajā Misē un jāatturas no smagiem darbiem, proti:

1) Kristus Dzimšanas svētki – Ziemassvētki – 25. decembrī;

2) Kunga Parādīšanās svētki – Triju Ķēniņu diena – 6. janvārī;

3) Kunga Jēzus Debeskāpšanas diena;

4) Vissvētākā Sakramenta – Kristus Miesas un asins – svētki;

5) Vissv. J. Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētki –8. decembrī;

6) Vissv. J. Marijas – Dieva Mātes svētki – 1. janvārī;

7) Vissv. J. Marijas Debesīs Uzņemšanas svētki –15. augustā;

8) Svētā Jāzepa diena –19. martā;

9) Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila diena- 29. jūnijā;

10) Visu Svēto diena –1. novembrī.

Svētdienās un šajās baznīcas svētku dienās Svēto Misi drīkst neapmeklēt tikai svarīga iemesla dēļ ( slimība, vecuma nespēks, tāls ceļš, neatliekams pienākums, darbs pēc noteikta grafika utt.).

Baznīca kā mūsu garīgā Māte nevēlas apgrūtināt cilvēkiem jau tā grūtību un raižu pilno dzīvi, bet mudināt savus bērnus pakārtot ikdienu Jēzum, kuram „pieder visa vara debesīs un virs zemes” ( Mt. 28, 18 ).

Gavēņa noteikumi

Sākot ar 15. dzīves gadu, jāatturas no gaļas ēdieniem piektdienās un Pelnu trešdienā.

Atturība no gaļas ēdieniem nav saistoša:

I ja piektdienā iekrīt:

1. Vispārējā Baznīcā noteiktās obligātās svinības:

1) Vissv. Jaunava Marija, Dieva Māte – 1. janvāris;

2) Kunga Parādīšanās jeb Epifānija (Triju Ķēniņu jeb Zvaigznes diena) – 6. janvāris;

3) Svētais Jāzeps – 19. marts;

4) Svētie apustuļi Pēteris un Pāvils – 29. jūnijs;

5) Vissv. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana – 15. augusts;

6) Visi svētie – 1. novembris;

7) Vissv. Jaunavas Marijas Bezvainīgā ieņemšana – 8. decembris;

8) Kristus Dzimšana – 25. decembris.

2. Vispārējā Baznīcā noteiktās svinības:

1) Kunga Pasludināšana – 25. marts;

2) Sv. Jāņa Kristītāja piedzimšana – 24. jūnijs;

3) piektdiena Kristus Dzimšanas svētku oktāvā;

4) piektdiena Kristus Augšāmcelšanās svētku oktāvā;

5) Vissvētā Jēzus Sirds.

3. Baznīcā Latvijā noteiktās svinības un svētki, valsts svētki:

1) Līgo diena – 23. jūnijs;

2) sv. Meinards – 14. augusts;

3) diecēzes vai draudzes svētā aizbildņa diena;

4) V. J. Marijas Dzimšana – 8. septembris;

5) Latvijas Republikas proklamēšana – 18. novembris.

4. Kāzas vai bēres – mielasta dalībniekiem (izņemot Lielo piektdienu un Pelnu trešdienu).

II tiem, kuri ēd kopgaldā (izņemot Lielo piektdienu un Pelnu trešdienu): skolēniem, karavīriem un citiem, tomēr atturību šajā gadījumā aizvietojot ar citiem pašaizliedzības darbiem vai lūgšanu.

III Informējam, ka saskaņā ar vispārējiem Baznīcas noteikumiem par gavēni Kristus Dzimšanas svētku un Kristus Augšāmcelšanās svētku Vigīlijā nav saistoša atturēšanās no gaļas ēdieniem.

Lieldienu gavēņa laiks

Lielais gavēnis ilgst četrdesmit dienas. Svētajos Rakstos ar skaitli „četrdesmit” tiek norādīts uz gaidīšanas un šķīstīšanās laiku, Kunga atgriešanos un Dieva uzticību saviem apsolījumiem. Četrdesmit dienu ilgais gavēnis ir nobriedušu lēmumu pieņemšanas laiks.

Ielūkojoties Bībelē, redzam, ka 40 diennaktis šķirstā pavadīja Noass, Sinaja kalnā – Mozus, ceļā uz Horeba kalnu – pravietis Elijs, gandarīšanā – Ninives iedzīvotāji, bet 40 gadus Ebreju tauta ceļoja pa tuksnesi, lai nonāktu Apsolītajā zemē. Jaunajā Derībā Jēzus 40 dienas pavadīja tuksnesī, kur neēda, nedzēra un tika velna kārdināts. Pēc augšāmcelšanās 40 dienu garumā Viņš mācīja savējos.

Četrdesmit dienu ilgā gavēņa liturģijas mērķis ir palīdzēt cilvēkam, balstoties uz Svēto Rakstu pieredzi, iet pa garīgās atjaunotnes ceļu un mācīties ikdienā satikt Jēzu, Viņu pieņemt un Viņam sekot. „Ja kāds grib man sekot, tas lai aizliedz sevi, lai ņem ik dienas savu krustu un seko man” (Lk 9, 23).

***Pelnu trešdienā un Lielajā piektdienā ir gavēnis, tas nozīmē, ka atļauts ēst līdz sātam vienu reizi dienā – vecumā starp 21 – 60 g. (neieskaitot).