Marijas Bezvainīgās Sirds godināšana

(mēneša pirmā Sestdiena)

Ārpus liturģiskajā kalendārā paredzētajām svētku un piemiņas dienām ticīgie labprāt godina Dievmāti arī mēneša pirmajās sestdienās.

Kāpēc sestdienās? Atbilde ir vienkārša. Katra sestdiena mums atgādina Lielo jeb Kluso Sestdienu, kad Baznīca apcer Kristus ciešanas, Viņa nāvi uz krusta un apbedīšanu. Tanī dienā netiek svinēts Svētās Mises Upuris. Evaņģēlija apraksti vēstī, ka, Jēzum nomirstot uz krusta, apustuļu ticība piedzīvoja krīzi, viss šķita zaudēts, nekāda cerētā atjaunotne nebija  notikusi, un mācekļi piedzīvoja vilšanos. „Mēs cerējām, ka Viņš būs tas, kas atpestīs Izraēli”, ar skumjām teica divi mācekļi ceļā uz Emmausu. Šādā situācijā, pirms vēl nav uzausis Lieldienu rīts, Baznīca lūkojas uz Jaunavu Mariju, kura saglabāja cerību un palika nesatricināma savā ticībā. Pēc Jēzus nāves uz krusta Marijai vēlreiz bija jānotic, ka Dievs visu tur savās stiprajās rokās un visu vada. Tādēļ Lielajā Sestdienā Jaunavas Marijas klātbūtne ir tik skaista un nepieciešama! Vistumšākajā naktī viņa spīd kā visspožākā zvaigzne, nesot mieru, aicinot paļauties uz Dievu un gaidīt Lieldienu rītu.

Mēneša Pirmās Sestdienas dievbijības forma sevišķā veidā tika izcelta pēc slavenajiem notikumiem mazā ciematiņā Fatimā, Portugālē 1917. gadā, kur trim maziem bērniem vairākkārt parādījās Dievmāte.

Kā svinēt mēneša pirmo sestdienu?

Ieklausīsimies Lūcijas teiktajā (no grāmatas „Fatima Lūcijas atmiņās”)

1925.gada 10. decembrī Lūcijai parādījās Vissvētākā Jaunava un blakus uz mirgojoša mākonīša bija Bērns. Vissvētākā Jaunava uzlika viņai roku uz pleca un parādīja otrā rokā ērkšķiem apvītu Sirdi. Tajā pašā mirklī Bērns teica: „Esi līdzjūtīga savas Vissvētākās Mātes Sirdij, kuru ar ērkšķiem apvij nepateicīgie ļaudis un caurdur to katru mirkli, un nav neviena, kas izpirktu grēkus, lai tos izvilktu ārā.”

Tad Vissvētākā Jaunava teica: „Skaties, manu meitiņ, uz Manu Sirdi, kuru ar ērkšķiem apvij nepateicīgie cilvēki un ar zaimiem un nepateicību To caurdur katru mirkli. Vismaz tu mēģini mani mierināt un stāsti visiem, ka Es apsolos palīdzēt nāves stundā ar žēlastībām, kas ir nepieciešamas dvēseles glābšanai. Visi, kas katra mēneša pirmajā sestdienā – piecus mēnešus pēc kārtas – ies pie grēksūdzes, saņems Svēto Komūniju, lūgsies piecus Rožukroņa noslēpumus un 15 minūtes meditēs par vienu vai vairākiem Rožukroņa noslēpumiem, saņems Manu žēlastību.”

Praktiski tas nozīmē izpildīt šādus nosacījumus:

1) pieiet pie grēksūdzes sakramenta (to var izdarīt 8 dienas pirms vai pēc mēneša pirmās sestdienas, taču jāraugās, lai svētās Komūnijas pieņemšana notiktu žēlastības stāvoklī, t.i., ar tīru sirdsapziņu);

2) pieņemt Svēto Komūniju;

3) lūgties vienu Rožukroņa daļu;

4) 15 minūtes apdomāt (meditēt) vienu vai vairākus Rožukroņa noslēpumus;

5) visās šajās darbībās nodoms ir nevis izlūgt sev kādu žēlastību, bet – gandarīt Marijas Bezvainīgajai Sirdij par visām nolaidībām, nicināšanu un nepateicību, ko cilvēki iedur viņas Sirdī kā asus ērkšķus.

Māsa Lūcija Koimbras Karmela klosterī Marijas Bezvainīgās Sirds figūras priekšā.

“MANA BEZVAINĪGĀ SIRDS BŪS TAVS PATVĒRUMS UN CEĻŠ, KAS AIZVEDĪS TEVI UZ DEBESĪM”

/FATIMA 13.05.1917./