Par Laulības sakramentu

Laulība ir sakraments

• caur kuru Dievs svētī vīrieti un sievieti, dodot viņiem tiesības svētītai kopdzīvei (arī seksuālajā dzīvē);

• dod Savu dievišķo žēlastību, kas palīdz veikt laulāto kopdzīves pienākumus.

Laulāto uzdevums ir atspoguļot mīlestību, kas valda starp Kristu un Baznīcu.

Laulības sakraments :

• ir Dieva mīlestības un uzticības zīme;

• dāvā žēlastību uzturēt savstarpējo mīlestību, uzticību, cieņu un iecietību līdz mūža galam, izmantojot gan cilvēka rīcībā esošus līdzekļus, gan arī Dieva doto žēlastību, pārvarēt egoismu;

• palīdz atvērties otram cilvēkam;

• mudina uz savstarpēju palīdzību un sevis atdevi;

• dāvā žēlastību vairot cilvēku dzimumu, audzinot bērnus caur savu piemēru un kristīgu dzīves veidu;

• ir līdzeklis pret seksuāliem pārkāpumiem.

• laulības sakraments tiek piešķirts līdz nāvei. Derīgi noslēgta laulība ir nešķirama;

• katoļticīgie, kas apprecas, neievērojot laulības normas, atrodas smaga grēka stāvoklī, jo nevar saņemt grēku piedošanu.

  ---

  Laulību ceremonija

• Priesteris vai diakons Baznīcas vārdā pieņem laulāto piekrišanu un sniedz tiem Baznīcas svētību.

• Laulība tiek noslēgta vismaz divu liecinieku klātbūtnē.

• Laulības pamatā ir laulības slēdzēju savstarpējā piekrišana, tas ir vēlēšanās sevi dāvāt viens otram pilnīgi un galīgi, ar mērķi dzīvot uzticībā un auglīgā mīlestības derībā.

• Atbildot uz priestera jautājumiem, līgavainis un līgava apliecina, ka laulībā dodas pēc pašu vēlēšanās un ir gatavi uzņemties laulības pienākumus.

• Pēc tam priesteris tiem saka priekšā laulības zvēresta vārdus, ko laulājamie atkārto.

• Laulību ceremonija notiek baznīcā. Saskaņā ar liturģiskajiem priekšrakstiem to nevar darīt citās vietās, kā piemērām pie ezera, mežā, parkā utt.

• Dažas dienas pirms laulībām notiek mēģinājums, kurā priesteris paskaidro līgavainim un līgavai ceremonijas norisi.

• Parasti ceremonija ilgst aptuveni 40 minūtes.

  ---

  Lai salaulātos ir nepieciešams :

• savlaicīgi (vismaz pusgadu pirms laulībām) jāsazinās ar draudzes prāvestu un vajadzības gadījumā (ja kāds no laulājamiem nav kristīts, un/vai iesvētīts) jāapmeklē Svētdienas skolas nodarbības;

• pirms tam jāapmeklē Saderināto un Iemīlējušos vakari (www.laulatiem.lv), kas notiek visā Latvijā vai jādodas uz katehēzi pie priestera;

• jāpieaicina liecinieki, kuri ir ticīgi cilvēki;

• laikus jāsagatavojas Gandarīšanas sakramenta pieņemšanai;

• līdz laulību dienai katram jādzīvo šķīstībā un atturībā, jo laulāto tiesības dod tikai derīgi noslēgta laulība.

  ---

  Lai noslēgtu laulību Katoļu Baznīcā Latvijā ir nepieciešami sekojošie dokumenti:

  • Līgavaiņa un līgavas pases kopijas.

  • Liecinieku pases kopijas.

  • Līgavas un līgavaiņa kristības apliecinājums (ja ir kristīti).

  • Izziņa no Dzimtsarakstu nodaļas, ka nepastāv juridiskie šķēršļi laulības noslēgšanai (tiem, kas nav reģistrējuši laulību Dzimstsarakstu nodaļā). Šī izziņa ir derīga 6 mēnešus no izsniegšanas datuma.

  • Starpkonfesionālai laulībai vajadzīga Baznīcas atļauja.

  Tas ir tāpēc, ka tā sauktajās jauktajās (jeb starpkonfesionālajās) laulībās no abiem partneriem tiek prasīta īpaša uzticība Kristum, lai vēl nenovērstā kristiešu šķelšanās traģēdija nebūtu jāpiedzīvo ģimenē un neizraisītu iespējamu atteikšanos no ticības praktizēšanas. (KBK 1633-1637).

  ---

  Laulības reģistrācija

Laulības ceremonijas noslēgumā jaunlaulātajiem tiek izsniegta Latvijas Republikas laulības apliecība, un no šī brīža laulībai ir arī juridiskās sekas. Laulības reģistrāciju Dzimtsarakstu nodaļā veic priesteris, bet jaunlaulātie jau nākošajā darba dienā pēc laulības noslēgšanas, ar izsniegto apliecību var kārtot tādas formalitātes, kā pases maiņa sakarā ar uzvārda maiņu un tml.

Bībelē

Apustulis Pāvils uz to norāda, sacīdams: “Vīri, mīliet sievas, tāpat kā arī Kristus mīlēja Baznīcu un pats sevi atdeva par viņu, lai viņu darītu svētu” ( Ef 5, 25-26), uzreiz piebilzdams: “Tāpēc cilvēks atstās tēvu un māti un pievienosies savai sievai, un abi būs viena miesa. Šis noslēpums ir liels; bet es to saku attiecībā uz Kristu un Baznīcu!” ( Ef 5, 31-32)