Par Iestiprināšanas sakramentu

Iestiprināšanas sakramenta saņemšana ir nepieciešama, lai Kristības žēlastība sasniegtu savu pilnību. Ja Kristībā mēs piedzimstam pārdabiskajai dzīvei, un kļūstam par DIEVA BĒRNIEM, tad Iestiprināšanā tiekam tajā stiprināti.

Iestiprināšanas sakramentā saņemam īpašu Svētā Gara spēku, kā tas notika ar apustuļiem Vasarsvētku dienā. Iestiprināšanas sakramentā mēs tiekam bagātināti ar Svētā Gara spēku, ko jau esam saņēmuši gan kristībās, gan Euharistijā. Mēs tiekam pilnīgāk saistīti ar Baznīcu un no mums, kā īstiem Kristus lieciniekiem tiek stingrāk prasīts izplatīt un aizstāvēt savu ticību ar vārdiem un darbiem.

Iestiprināšana tiek piešķirta tikai reizi dzīvē. Lai to saņemtu ir jābūt žēlastības stāvoklī, tāpēc ir nepieciešams pirms tam saņemt Gandarīšanas sakramentu. Dziļāka lūgšana palīdzēs atvērtībā saņemt Svēto Garu.

• Iestiprināšanā ir nepieciešams krustēvs vai krustmāte. Tie var būt arī tie paši cilvēki, kuri bija Kristības saņemšanas brīdī. Tas var būt arī jebkurš katolis, kas pats ir pieņēmis Iestiprināšanas sakramentu un dod liecību par Dievu.

• Saskaņā ar tradīciju, pieņemot Iestiprināšanas sakramentu kandidāts izvēlas sev vārdu kāda svētā, kurš būs viņa aizbildnis turpmākajā dzīvē. Kandidāts uz Iestiprināšanu vēlās ņemt par piemēru izvēlēto svēto un arī dzīves laikā lūgt viņa aizbildniecību un palīdzību.

• Pirms Iestiprināšanas sakramenta saņemšanas jāsatiekas ar priesteri, lai saņemt apliecinājumu ar zīmogu, kas ļauj pieņemt šo sakramentu.

• Iestiprināšanu parasti piešķir bīskapi. Tās laikā bīskaps izstiepj rokas pār visiem iestiprināmajiem kopā – tas ir žests, kas kopš apustuļu laikiem ir Svētā Gara dāvanas zīme. Un tad bīskaps piesauc Svēto Garu, lūdzot Tam nonākt pār iestiprināmajiem.

• Iestiprināšanas rita būtiskākā daļa ir kristītās personas pieres svaidīšana ar svētīto hrizmu (eļļu), roku uzlikšana un vārdi: “Saņem Svētā Gara dāvanas zīmi.”

(lat. Accipe signaculum doni Spiritus Sancti).

Jau Vecajā Derībā tiek apsolīts Kunga Gars pār gaidāmo Mesiju. Svētais Gars, kas nolaidās pār Jēzu kristību brīdī Jordanā bija zīme, ka Viņš ir Mesija – Glābējs. Kopš Baznīcas pirmsākumiem apustuļi, izpildot Kristus gribu, ar roku uzlikšanu jaunkristītajiem nodeva Svētā Gara dāvanu. Šis sakraments Baznīcā nepārtraukti nodod tālāk Vasarsvētku žēlastību.

• Iestiprināšanas sakramentu var saņemt tikai vienu reizi. Ikvienam, kas vēl nav iestiprināts, šis sakraments ir jāsaņem, jo bez iestiprināšanas un Euharistijas kristība ir spēkā esoša un iedarbīga, taču ievadīšana kristīgajā dzīvē paliek nepabeigta.

• Ir svarīgi, lai draudze pienācīgi sagatavotu iestiprināmos – kandidātiem ir jāuzsver to vienība ar Kristu, lielāka draudzība un dzīvākas attiecības ar Svēto Garu.                                                                                                                                                                                            Iestiprināšanas sakraments:

• dara dziļāku mūsu saikni ar Dievu;

• ciešāk mūs vieno ar Kristu;

• vairo mūsos Svētā Gara dāvanas;

• dara pilnīgāku mūsu saikni ar Baznīcu;

• piešķir mums īpašu Svētā Gara spēku, lai mēs spētu izplatīt un aizstāvēt ticību VĀRDOS un DARBOS un nekad no tās nekaunētos.

                     

   SVĒTĀ GARA DĀVANAS

 

Vasarsvētki ir Svētā Gara atnākšanas svētki. Svētais Gars piecdesmitajā dienā pēc Kristus augšāmcelšanās, tas ir, Vasarsvētkos, atnāca pēkšņi, ārkārtēju ārējo zīmju pavadīts. Bija dzirdama rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un uguns liesmas nonāca pār apustuļiem un Dievmāti Mariju, kas bija kopā ar viņiem.

Kas ir Svētais Gars? Tā ir trešā Trīsvienības Persona, Mīlestība, ar kādu Tēvs un Dēls mīl viens otru. Cilvēks Svēto Garu saņem brīdī, kad tiek kristīts. Šajā brīdī starp Dievu un jaunkristīto nodibinās tik cieša saikne, ka cilvēks kļūst par Dieva bērnu. Šī saikne tiek pilnveidota un nostiprināta Iestiprināšanas sakramentā. Apustuļiem bija vara pilnveidot kristības darbu, kad viņi uzlika rokas nokristītajiem, tie saņēma Svēto Garu. Apustuļu pēctečiem – bīskapiem ir tā pati vara un viņi Iestiprināšanas Sakramentā kristītajiem dāvā Svēto Garu. Ikvienam kristītajam pēc attiecīgas sagatavošanās jāsaņem arī Iestiprināšanas Sakraments.

Kā, gaismas staram plūstot caur prizmu, kļūst redzama visa tā bagātība septiņās varavīksnes krāsās, tā Svētā Gara daudzveidību atklāj septiņas Svētā Gara dāvanas, kas ir minētas jau Vecajā Derībā, pravieša Isaja grāmatā (11,1–2).

 

Viena no Svētā Gara dāvanām ir  gudrības dāvana. Dievišķā gudrība ir tīra no ļauniem nolūkiem. Šī dāvana ir dalība Jēzus gudrībā, tas ir, spējā redzēt cilvēkus, lietas un to  attiecības  tādā  veidā,  kādā tās redz Viņš. Tā ir dāvana skatīties uz realitāti ar Dieva acīm,  redzēt visu mūžības perspektīvā.  Tā netiecas savaldzināt citus ar ārēju spožumu, lai vēlāk tos padarītu atkarīgus no sevis, dažkārt pat laupot tiem iekšējās brīvības iespējas. Tā ir miermīlīga, jo bez pārspēka, mierīgā pārrunu ceļā spēj pārliecināt citādi domājošos. Tā nedaudzina savus panākumus un talantus. Īsta gudrība nedižojas pat ar pelnītiem sasniegumiem, nemaz jau nerunājot par nepelnītiem, kā to dara pasaulīgā gudrība. Gudrības mērķis ir veicināt cilvēka garīgo un materiālo labklājību, neatstājot novārtā ne vienu, ne otru, jo tās abas atbilst cilvēkam, kam taču ir gan miesa, gan nemirstīgā dvēsele. Sv. Jēkabs teicis, ka gudrība nav liekulīga, jo tā neizliekas esam citāda, nekā patiesībā ir: tā nesola ne saviem spēkiem radīt cilvēkiem paradīzi virs zemes, ne to, ka bez pūliņiem var iegūt mūžīgo svētlaimi.

 

Saprāta dāvana cilvēkam palīdz saprātīgi rīkoties gan attiecībā uz praktisko dzīvi, pieņemot svarīgus lēmumus, gan attiecībā uz visbūtiskāko, bez kā nav jēgas visam pārējam, tas ir, lai sasniegtu dzīves galveno mērķi – mūžīgo svētlaimi Debesīs. Saprāta dāvana dod iespēju uz visu raudzīties it kā ar Dieva acīm, tā, kā raugās Vissvētākā Jaunava Marija un Dieva svētie. Cilvēks, kurā šī dāvana ir dziļi iesakņojusies, spēj precīzi pazīt Dieva gribu, kā arī skaidri atšķirt patiesību no maldiem. Tā ir māka iepazīt Dieva noslēpumus. Saprāta dāvana izprot attiecības starp Krustu un Svēto Trīsvienību, starp manu krustu un Dieva mīlestību – konkrētā manas dzīves aspektā, liktenī. Tā palīdz saprast to, kas ir vissvarīgākais: dzīve, mīlestība, nāve. Bez šīs dāvanas cilvēks nav spējīgs ar drosmi skatīties uz to, kas ar viņu notiek, zaudē „Garu”.

 

Padoma dāvana nepieciešama ik uz soļa, bet īpaši – izšķirošos dzīves brīžos, piemēram, lai atklātu savu aicinājumu, izvēlētos arodu, dzīves biedru, kā arī lai pieņemtu lēmumu, kam ir būtiska nozīme paša un citu dzīvē. Svētais Gars nevienam, kas patiesi lūdz, savu padomu neliegs, cilvēkam tikai jābūt pietiekami vērīgam, lai to pazītu un spētu uztvert, jo tas tiek dots katram citādā, neatkārtojamā veidā. Tā ir prasme orientēties morālās dzīves sarežģītībā. Tā palīdz priecāties par dzīvi, par tās vienkāršību, par ikdienas veidu. Palīdz nemaldīties, noņem nemieru, ko rada šaubas, kuru dēļ cilvēks atliek „morālo” lēmumu pieņemšanu. Padoma dāvana nes garīgu mieru, dara spējīgu būt entuziasma pilnam un darboties.

 

Spēka dāvana palīdz drosmīgi un paļāvībā uz Dievu pārciest pārbaudījumus, rīkoties brīdī, kad draud briesmas, un uzņemties pat ļoti grūtus kristīgās dzīves uzdevumus, kas šķietami pārsniedz cilvēka spējas. Šī dāvana ir barība cerībai. Tieši šī dāvana atbrīvo cilvēku no bailēm vislielākā ienaidnieka – nāves – priekšā. Tā dod „Gara” spēku, kas ir vajadzīgs grūtos dzīves pārbaudījumu brīžos, tādos kā: slimības, nelaimes, trūkums, tuvinieku nāve, pazemojumi, apmelojumi un izsmiekls. Stipruma dāvana palīdz smelties spēku dzīvei no paša dzīvības avota: no paša Dieva.

Spēka dāvana cilvēku dara spējīgu bezbailīgi aizstāvēt Dieva gribu ticības un morāles jomās. Demokrātiskā valstī nereti ticīgajiem jādzird pazemojoši apzīmējumi, apvainojumi, pazemojumi, tos izstumj no sabiedrības tāpēc, ka viņi aizstāv visneaizsargātākā – tikko ieņemta bērna – tiesības un dzīvību, pretojas eitanāzijai, sargā laulības nešķiramību un pirmslaulības šķīstību un pauž uzskatu, ka pornogrāfija un homoseksuālisms ir pretdabiski un nepieņemami. Svētā Gara spēks sniedz drosmi publiski apliecināt savu ticību un praktiski to īstenot ikdienā.

 

Ikvienam cilvēkam – gan skolēnam, gan studentam, gan akadēmiķim – nepieciešama Svētā Gara zinību dāvana, kas dod spēju spriest par visām laicīgajām lietām saskaņā ar Dieva gribu. Šī dāvana palīdz iepazīt patiesību par Dievu un veidot zināšanas par sevi, cilvēkiem un pasauli, balstoties uz šo patiesību. Tā māca zināšanas saskaņot ar ticību un, iegūstot pat visaugstākās zinības, saglabāt ticību Dievam un Pestītājam Jēzum Kristum. Patiesas un vispusīgas zināšanas ticību tikai sekmē. Prāvests no Arsas par šo dāvanu teica tā:

„Kristietis Svētā Gara iedvesmots prot atšķirt. Pasaules acs neredz tālāk par dzīvi, tāpat kā mana acs neredz tālāk par šo mūri, kad baznīcas durvis ir aizvērtas; bet kristieša acs redz līdz pat mūžības dziļumiem”. Bet sv. Terēze no Lizjē teica šādi: „Mīlestības zināšanas, ak jā! (…) Tikai pēc šādām zināšanām es alkstu!”

 

Dievbijības dāvana palīdz cilvēkam gūt prieku lūgšanā un kalpošanā Dievam. Tātad dievbijīgs ir tāds cilvēks, kas labprāt un ar prieku pilda ticības pienākumus. Viņš dzīvo Dievam patīkamu dzīvi. Dievbijība nav šķirama no cilvēcības. Svētie – cilvēki, kuriem dievbijība piemita visaugstākajā pakāpē, tajā pašā laikā bija īsti cilvēki – cilvēki, kas patiešām ir šā vārda cienīgi, jo vispilnīgāk īstenojuši ideālu, uz kādu Dievs cilvēkus aicina. Kā piemēru tam var minēt māti Terēzi no Kalkutas – žēlsirdības misionāri.

Tā ir spēja Dievu uzskatīt par Tēvu. Tas nozīmē attiecībās ar Viņu būt Viņa bērnam; vienkārši, ar siltu cieņu, maigi; slavējot Viņu un adorējot. Gaisma, lai kļūtu „dievbijīgs”, ir Jēzus un Viņa vārds Abba, Viņa lūgšana. Bet dievbijība izpaužas arī veidā, kā mēs attiecamies pret cilvēkiem. Mēs to varam atpazīt pēc jūtīguma, delikātuma, sirsnīguma. Lēnprātība ir tās lakmusa papīriņš. Tās pretstats ir nespēja saprasties ar citiem, nejūtīgums pret citiem, sirds nocietinātība. Dievbijības avots ir apziņā, ka tu esi Dieva bērns, un vienlaicīgi tas ir šīs apziņas spēks un auglis. Bet, ja šīs apziņas nav, tad mēs slikti attiecamies pret Dievu un cilvēkiem…

Kā to visu apkopot? Varbūt ar citātiem… Svētais Francisks saka, ka bez tā, ka ūdens ir ļoti derīgs, tam ir otra īpašība – pazemība: „Slava Tev, Dievs, par ūdeni, brāli, kas ir tik tīrs, pazemīgs un derīgs” (Saules dziesma). Lūk, tieši tā: mēs dzeram kafiju, tēju vai sulu; ēdam buljonu, sarkano boršču vai kāpostu sautējumu. Nekas no tā nepastāvētu bez ūdens, bet mūsu uzmanību piesaista tikai, piemēram, kafijas izcilā šķirne vai iecienīto augļu garša. Ūdens lomu mēs novērtējam tikai tad, kad tā pietrūkst: ūdens krānā, akā, avotā. Vai tāpat nenotiek mūsu garīgajā dzīvē? Cik gan viegli mums padodas pierakstīt sev kaut kādus sasniegumus tā vai cita tikuma „izstrādāšanā”; cik gan teorētisks mums tad liekas vārds „žēlastība”. Cik gan lielu bezdibeni ne reizi vien dzīvē mums vajag sasniegt, lai atklātu spēka avotu vienkāršās sakramenta zīmēs? Mēs sakām: „es lūdzos”, bet sv.Pāvils saka patiesāk (taču tas izsprūk no mūsu uzmanības loka) – „Gars mūsos lūdzas.” (sal. Rom 8) Gars – kā ūdens.

1968.gadā Upsalā ekumēniskajā tikšanās reizē metropolīts Ignācijs izteica slavenu frāzi: „Bez Svētā Gara Dievs ir tālu, Kristus ir pagātne, Evaņģēlijs ir tikai burts, Baznīca

ir tikai organizācija, vara – valdīšana, sūtība – propaganda, kultsatmiņu izraisīšana, bet kristīga rīcība kļūst par vergu morāli.”

 

Dieva bijāšanas dāvana cilvēkam dod spēju aiz mīlestības un godbijības pret Dievu atturēties no grēkiem, jo tie Dievu sāpina. Tas, ka cilvēks izvairās no grēka, jo mīl Dievu un Viņu bijā, šo cilvēka rīcību padara pārdabisku un piešķir tai morālisko vērtību, kas ir pārāka par rīcību, kad cilvēks cenšas negrēkot kādu dabisku iemeslu dēļ, piemēram, atturoties no pārmērībām ēšanā vai atkarību izraisošām vielām, lai nenodarītu kaitējumu veselībai. Dieva bijāšanas dāvana cilvēkam palīdz visu savu dzīvi tā kārtot, lai arī visikdienišķākajai nodarbei būtu pārdabiska vērtība. To var panākt, apzinoties Dieva klātesamību un visu darot Dieva godam. Tādā nozīmē apustulis Pāvils saka: „Vai ēdat, vai dzerat, vai citu ko darāt – visu dariet Dievam par godu.” (1Kor 10,31) Dievam par godu arī jāsargās no ļauniem darbiem un grēkiem.

Tā ir tāda mīlestība uz Kungu, kura apzinās personisko trauslumu. Tās ir bailes no tā, lai nesarautu attiecības ar Viņu, dziļa apziņa, ka Dievs ir noslēpums, ar kuru nevar spēlēties; bailes no tā, ka tu nevari salīdzināties ar šo lielo, Dievišķo Mīlestību, bet vienlaicīgi vēlme piederēt ar visu savu būtību Dievam. Tā ir dāvana, kuras augļi parādās atbildībā par sevi un citiem. Bijība pret Kungu nav kaut kas, kas nospiež, bet gan kaut kas, kas paplašina sirdi un dod prieku.

Esam aplūkojuši Svētā Gara dāvanas, kuras Dievs vēlas dāsni dot ikvienam cilvēkam. Lai tās varētu sekmīgāk mūsos nest augļus, ir nepieciešams tās lūgt, pēc tām ilgoties un sagatavot tām savu dvēseli: vispirms deviņas dienas vai vismaz dažas dienas pirms Vasarsvētkiem katru dienu lūgt Svētā Gara dāvanas, tad labā grēksūdzē saņemt grēku piedošanu un ikdienā pieņemt svēto Komūniju.

 

Novenna Dieva Svētā Gara godam

Lūgšanas teksts, kas jālūdzas katru dienu deviņu dienu garumā:

1. Himna Svētajam Garam:

Nāc, Svētais Gars, Dievs Radītājs
Tu žēlastību dāvātājs.
Nāc, mājo mūsu dvēselēs,
lai Tavi bērni būtu mēs.

 

Par Aizstāvi Tu cildināts
un Dieva tautai dāvināts;
Tu dzīves ceļā gaismas stars,
dzīvs avots, mīlestības gars.

 

Ar septiņveida dāvanām,
vislabā Tēva sūtītām,
Tu savus ļaudis stiprini
un Dievu slavēt aicini.

 

No Tevis gaismu gribam lūgt
un Tavā mīlestībā būt.
Nāc, rādi ceļu cildeno
Uz dzīves mērķi augstāko.

 

Pret ļauno cīņā stiprini
un savu mieru dāvini,
mūs vadi, lai Tev sekojam
un debess laimi mantojam.

 

Mēs ticam Tēvam mūžīgam
un Dieva Dēlam vienīgam,
un Garam visusvētajam,
šai Trīsvienībai dievišķai.
Amen.

2. Lūgsimies! Nāc, Svētais Gars, piepildi savu ticīgo sirdis un savas mīlestības uguni tajās iededz! Dievs, kas saviem apustuļiem atsūtīji Svēto Garu, uzklausi savu ļaužu dievbijīgās lūgšanas un tos, kam esi dāvājis ticību, apveltī ar savu mieru. Dievs, Tu zini visu un pazīsti mūsu domas un gribu, šķīstī mūsu sirdi ar Svētā Gara spēku, lai mēs varam Tevi pienācīgi mīlēt un slavēt. Dievs, kas ticīgo sirdis māci un apgaismo ar Svētā Gara gaismu, ļauj mums Tavu gribu pareizi saprast un priecāties vienmēr, saņemot Svētā Gara žēlastības. Dievs, Tu ar savu Garu mūs vadi un sargā, esi mums žēlīgs un uzklausi mūsu lūgšanas, lai mēs, saņemot Tavu palīdzību, vienmēr paļautos uz Tevi. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.

Tēvs mūsu… Esi sveicināta… Gods lai ir …