Vairums katoļticīgo zin, ka oktobra mēnesim ir īpaša tematika. Tas atkal liks mums pacelt savu skatienu uz Dievmāti un paņemt rokās Rožukroņa virteni. Cesvaines draudzē ticīgie vienmēr pirms Svētās Mises ir centušies lūgties vienu Rožukroņa daļu, un šis noturīgums ir apbrīnojams! Baznīca mums skaidro, ka augstākā lūgšanas forma ir tā sauktā liturģiskā lūgšana, t.i., lielie oficiālie un publiskie dievkalpojumi – tādi kā, piemēram, Sv. Mise un Sakramentu svinēšana, taču Rožukronis ir tā lūgšana, kas ir izpelnījusies vislielāko uzmanību no Baznīcas puses un tikusi ierindota gandrīz vai kā nākamā aiz Svētās Mises un breviāra lūgšanām. Gandrīz visi XX gadsimtā valdošie Romas pāvesti to ir izcēluši un ieteikuši ticīgajiem kā vislabāko līdzekli ceļā uz savas dzīves īsto piepildījumu un mērķi – mūžīgo dzīvi Debesīs.
Gluži loģiski var rasties jautājums – no kurienes tāds uzsvars? Neiedziļinoties vēsturiskajās peripētijās, minēšu tikai to, ka Rožukroņa lūgšana sevī ietver visu mums būtisko. Šī lūgšana sastāv no 4 lielām daļām un ietver 20 noslēpumus no Jēzus un Marijas dzīves. Tos ticīgie apcer Rožukroņa laikā. Jāsaka, ka tie ir Svētie Raksti miniatūrā. Tā ir Bībele kabatas formātā, ja Rožukroni lūdzas tā, kā to Baznīca ir paredzējusi. Tātad pirmais pozitīvais aspekts ir tas, ka paturam katrs savā atmiņā dažas no svarīgākajām Bībeles lappusēm, kas liek mums slavēt Dievu, pateikties Viņam un lūgt no Viņa nepieciešamās žēlastības. Otrs aspekts – Rožukronis ir ne tikai apceres un meditācijas lūgšana, bet arī mutiska – mēs vairākkārt atkārtojam kristiešiem vissvarīgākās lūgšanas, kuras nāk no paša Kristus mutes vai Viņa svētajiem, piemēram, erceņģelis Gabriēls, svētā Elizabete – Zaharija sieva un citi. Manuprāt, tas ir ļoti būtiski laikmetā, kur dominē nepastāvīgas emocijas un viss tiek balstīts tikai uz sajūtām. Rožukronis dod pamatu, nostiprina dzīvi un ielej dvēselē īpašu miera balzāmu.
Laikā, kad rakstu šo pamudinājumu, Baznīcai ir saņēmusi no pāvesta Franciska (29. septembrī, 2018.) aicinājumu visu oktobra mēnesi centīgi un nenogurstoši lūgties Rožukroni (lūk, teksts angliski: http://press.vatican.va/content/salastampa/en/bollettino/pubblico/2018/09/29/180929d.html ).
Ir daudz lietu, kuras cilvēks ar saviem spēkiem diemžēl nespēj sakārtot, piemēram, sirdsapziņas miers un globālās lietas pasaules mērogā. Arī pašā Baznīcas iekšienē vajadzīga Dieva palīdzība! Vai tad mums nav jālūdzas par saviem ganiem? Un kā ar jauniem aicinājumiem uz priesterību? Ģimene? Miers pasaulē? Mūsu Latvijas valsts simtgade? Un par cik daudzām lietām mums ir jāpateicas Dievam!
1917. gadā no maija līdz oktobrim 13. datumos Portugāles pilsētiņā Fatimā trim bērniem bija tā privilēģija redzēt un sarunāties ar pašu Dievmāti! Šo notikumu stāsts ir ļoti interesants un noteikti vērts, lai ar to plašāk iepazītos, bet saistībā ar Rožukroni jāsaka, ka Dievmāte aicināja to lūgties katrā parādīšanās reizē! Katrā! Kad vizionāre Lūcija prasīja no Dievmātes palīdzību kāda nelaimīga cilvēka dziedināšanas lietā, viņa saņēma atbildi – Lai lūdzas Rožukroni! Gada laikā viņš tiks dziedināts.
Šī atbilde man lika daudz domāt. Gada laikā… kāpēc tik ilgi? Kāpēc Dievs vilcinās cilvēku dziedināt? Acīmredzot Dievs grib pārliecināties par mūsu motivācijas dziļumu, par mūsu lēmumu nopietnību, par garīgās dzīves prioritāti… Dievs vienmēr ir pirmajā vietā, un pirmajā vietā Viņam arī jāpaliek. Manā un tavā dzīvē. Cilvēks grib visu uzreiz – pie tam bieži vien visu, tikai ne pašu Dievu. Ātri, sekli, pavirši, nerēķinoties ne ar vienu. Tas neder. Tā nav Dieva loģika. Tādēļ Rožukronis ved mūs atpakaļ pie Dieva Sirds. Caur Mariju. Kāpēc lai mēs katrs atkal ar lielu mīlestību nepaņemtu savās rokās Rožukroni un nesakārtotu savas domas un sirdi?
“Lūdzieties Rožukroni katru dienu, lai izlūgtu pasaulei mieru…” – Fatima, 13.05.1917.

Priesteris Andrejs